2015. gads

2015. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2015; MMXV
Ab urbe condita	2768
Armēņu kalendārs	1464; ԹՎ ՌՆԿԴ
Asīriešu kalendārs	6765
Bahāju kalendārs	171—172
Bengāliešu kalendārs	1422
Berberu kalendārs	2965
Budistu kalendārs	2559
Birmiešu kalendārs	1377
Bizantiešu kalendārs	7523—7524
Ķīniešu kalendārs	甲午年 (Koka zirgs); 4711 vai 4651; — līdz —; 乙未年 (Koka kaza); 4712 vai 4652
Koptu kalendārs	1731—1732
Etiopu kalendārs	2007—2008
Ebreju kalendārs	5775—5776
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2071—2072
- Shaka Samvat	1937—1938
- Kali Juga	5116—5117
Holocēna kalendārs	12015
Igbo kalendārs	1015—1016
Irānas kalendārs	1393—1394
Islāma kalendārs	1436—1437
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4348
UNIX laiks	1420070400—1451606399
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2015. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kino
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2000 – 2009; 2010 – 2019; 2020 – 2029;
Gadi:	2012; 2013; 2014; 2015; 2016; 2017; 2018;

2015. gads (MMXV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu bija noteikusi par starptautisko augsnes,^[1] gaismas un gaismas tehnoloģijas^[2] un pākšaugu gadu.^[3]

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:

- Lietuva oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību litus uz eiro;^[4]
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Latvija, nomainot Itāliju;^[5]
- stājas spēkā likums par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidi, ko veido Baltkrievija, Krievija un Kazahstāna;^[6]^[7]
- Palestīnas valsts un Palestīnas pašpārvalde parakstīja līgumu un pievienojās Starptautiskajā krimināltiesā;
- Krievijā sāka ieviest elektroniskās identifikācijas kartes;^[8]
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Monsa (Beļģijā) un Plzeņa (Čehijā);
- Šanhajā Jaungada sagaidīšanas laikā bojā gāja 36 cilvēki un vēl 47 guva traumas.^[9]
2. janvāris — Eirāzijas ekonomiskajai savienībai pievienojas Armēnija.
3. janvāris—7. janvāris — Boko Haram grupējums Nigērijas pilsētā Bagā veica masu sērijveida slepkavības, nogalinot vairākus tūkstošus cilvēku.^[10]^[11]
4. janvāris — Uzbekistānā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
7. janvāris:
- Parīzē notika uzbrukums satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijai, kurā tika nogalināti 12 cilvēki;^[12]
- Jemenas galvaspilsētā Sanā pie policijas darbinieku akadēmijas notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 38 cilvēki.
8. janvāris — Šrilankā notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja Šrilankas Brīvības partijas pārstāvis Maitripala Sirisena.
9. janvāris — tipogrāfijā Damartinas en Goeles pilsētā 35 kilometrus no Parīzes speciālā operācijā tika nogalināti 7. janvāra Charlie Hebdo redakcijas apšaudes organizatori — brāļi Saīds un Šerifs Kuači.
11. janvāris:
- Horvātijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
- Beverlihilsā tika pasniegta 72. Zelta globusa balva;
- Parīzē notika "miljonu maršs", kas bija pret terorismu vērsta protesta akcija.
12. janvāris — kā pasaules labākais futbolists otro gadu pēc kārtas ar FIFA Zelta bumbu tika apbalvots Krištianu Ronaldu.
14. janvāris:
- no Itālijas prezidenta amata atkāpās Džordžo Napolitāno.
- Tomijs Kaldvells un Kevins Džorgersons kļuva par pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas veiksmīgi brīvajā kāpienā uzkāpa 3000 m augstajā El Capitan klinšu sienā Josemitu nacionālajā parkā, Kalifornijā.
20.—21. janvāris — Zambijā notika prezidenta vēlēšanas, tajās uzvarēja Edgars Lungu.
22. janvāris — no Jemenas prezidenta amata atkāpās Abdrabuhs Mansurs Hadi.
23. janvāris
- Šveices Nacionālā banka atteicās no Šveices franka piesaistes eiro, izraisot satricinājumus starptautiskajos finanšu tirgos;^[13]^[14]
- pēc Abdulla Saūda nāves par Saūda Arābijas karali kļuva Selmāns Āl Saūds.
24. janvāris—1. februāris — Slovākijā notika XXVII Ziemas Universiāde.
25. janvāris — Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Syriza.
26. janvāris — par Grieķijas premjerministru tika iecelts Aleksis Ciprs.

Februāris

8. februāris — Londonā tika pasnegta 68. Britu Kinoakadēmijas filmu balva.
22. februāris — Holivudā tika pasniegta 87. Kinoakadēmijas balva.

Marts

1. marts — Tadžikistānā notika parlamenta vēlēšanas.
6. marts — NASA zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu Cereru, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap diviem astronomiskiem objektiem (neskaitot Zemi).
17. marts — Izraēlā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
20. marts — Atlantijas okeāna ziemeļu daļā tika novērots pilns Saules aptumsums.
24. marts — Alpos, Francijā, nogāzās Germanwings lidmašīna, gāja bojā visi 150 cilvēki, kas tajā atradās.

Aprīlis

15. aprīlis — paziņots, ka telesakaru iekārtu ražotājs Alcatel-Lucent apvienosies ar Nokia.
19. aprīlis — Somijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Centra partija.
27. aprīlis — palaists Turkmenistānas un Monako pirmais pavadonis TürkmenÄlem52E/MonacoSAT.
24. aprīlis — Armēņu genocīda 100. gadadiena.

Maijs

5. maijs—31. oktobris — Milānā notika pasaules izstāde Expo 2015.
19.—23. maijs — Austrijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāvis Monss Selmerlēvs.

Jūnijs

12.—28. jūnijs — Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks pirmās Eiropas spēles.
17. jūnijs — Kazahstāna pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Jūlijs

1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Luksemburga, nomainot Latviju.
14. jūlijs — NASA zonde New Horizons veica Plutona pārlidojumu, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kas tuvumā pētījis Transneptūna objektu;

Septembris

9. septembris — Elizabete II Vindzora kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu.
10. septembris — paziņots par agrīno cilvēku sugas Homo naledi atklāšanu Dienvidāfrikā.
18. septembris — paziņots, ka Volkswagen ir izlaidis vismaz 11 miljonus automašīnu ar programmatūru, kas apmāna dīzeļdzinēju izmešu pārbaudes.^[15]^[16]
20. septembris — Nepālā pieņemta jauna konstitūcija.

Oktobris

11. oktobris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Lukašenko.
12. oktobris:
- par Nepālas premjerministru kļuva Khadga Prasāds Sarma Olī, nomainot Sušilu Koiralu;
- paziņots, ka Dell par 67 miljardiem USD iegādāsies datu uzglabāšanas uzņēmumu EMC; šis bija lielākais darījums informācijas un telesakaru tehnoloģiju nozarē.
25. oktobris:
- parlamenta vēlēšanās Polijā uzvarēja opozīcijas partija "Likums un taisnīgums";
- Argentīnā notika vispārējo vēlēšanu 1. kārta.
29. oktobris:
- Ķīnā paziņots par izmaiņām likumos, ļaujot visām ģimenēm radīt divus bērnus, tādējādi izbeidzot "viena bērna politiku";^[17]
- par Nepālas prezidentu kļuva Bidhja Devi Bhandari, pirmā sieviete šajā amatā.
31. oktobris — katastrofā virs Ēģiptes uzsprāga Krievijas lidmašīna Airbus A321; bojā gāja 224 cilvēki.

Novembris

7. novembris — pirmoreiz oficiāli tikās Ķīnas un Taivānas prezidenti Sji Dzjiņpins un Ma Indzjou.
13. novembris — terora aktos Parīzē bojā gāja 129 cilvēki.
15.—16. novembris — Antaljā notika pasaules līderu G-20 samits.
20. novembris — palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.
24. novembris — Sīrijas pilsoņu karš: Turcija notrieca Krievijas iznīcinātājlidmašīnu, kļūstot par pirmo gadījumu, kad NATO dalībvalsts iznīcina Krievijas lidaparātu.^[18]

Decembris

7. decembris:
- Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no amata;
- Japānas starpplanētu zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.

Dzimuši

2. maijs — Velsas princese Šarlote (Princess Charlotte of Wales), britu karaliskās ģimenes pārstāve

Miruši

Janvāris

1. janvāris — Boriss Morukovs (Борис Моруков), krievu kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950. gadā)
5. janvāris — Žans Pjērs Beltuāzs (Jean-Pierre Beltoise), franču auto un motosportists (dzimis 1937. gadā)
3. janvāris — Edvards Bruks (Edward Brooke), ASV politiķis (dzimis 1919. gadā)
9. janvāris — Juzefs Oleksijs (Józef Oleksy), poļu politiķis, Polijas premjerministrs (dzimis 1946. gadā)
11. janvāris — Anita Ēkberga (Anita Ekberg), zviedru aktrise (dzimusi 1931. gadā)
23. janvāris:
- Ērnijs Benkss (Ernie Banks), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
- Abdulla Saūds (عبد الله بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1924. gadā)
25. janvāris — Demis Russ (Ντέμης Ρούσσος), grieķu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
27. janvāris — Čārlzs Taunss (Charles Townes), ASV fiziķis un pedagogs (dzimis 1915. gadā)
28. janvāris — Īvs Sovēns (Yves Chauvin), franču ķīmiķis (dzimis 1930. gad)
30. janvāris — Žeļju Žeļevs (Желю Желев), Bulgārijas pirmais prezidents (dzimis 1935. gadā)
31. janvāris — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis, Vācijas prezidents (dzimis 1920. gadā)

Februāris

21. februāris — Aleksejs Gubarevs (Алексей Губарев), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
24. februāris — Rahats Alijevs (Рахат Әлиев), kazahu politiķis, uzņēmējs un diplomāts (dzimis 1962. gadā)
27. februāris:
- Leonards Nīmojs (Leonard Nimoy), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- Boriss Ņemcovs (Борис Немцов), krievu politiķis (dzimis 1959. gadā)

Marts

12. marts — Terijs Prečets (Sir Terry Pratchett), angļu rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
14. marts — Valentīns Rasputins (Валентин Распутин), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
15. marts — Sjui Caihou (徐才厚), ķīniešu militārais un valsts darbinieks (dzimis 1943. gadā)
20. marts — Malkolms Freizers (Malcolm Fraser), austrāliešu politiķis, Austrālijas premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
20. marts — Viktors Janukovičs (Віктор Янукович), ukraiņu politiķis, prezidenta Viktora Janukoviča dēls (dzimis 1981. gadā)
22. marts — Li Guanjao (李光耀), Singapūras politiķis, premjerministrs (dzimis 1923. gadā)
26. marts — Tūmass Transtrēmers (Tomas Tranströmer), zviedru dzejnieks (dzimis 1931. gadā)

Aprīlis

1. aprīlis — Misao Okava (大川ミサヲ), japāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
6. aprīlis — Ģertrūde Vīvere (Gertrude Weaver), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
13. aprīlis — Ginters Grass (Günter Grass), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
14. aprīlis — Persijs Sledžs (Percy Sledge), amerikāņu mūziķis (dzimis 1940. gadā)
15. aprīlis — Sūrja Bahādurs Thāpa (सूर्य बहादुर थापा), Nepālas politiķis, vairākkārtējs valsts vadītājs (dzimis 1928. gadā)
19. aprīlis — Aliashabs Kebekovs (Алиасхаб Кебеков), Dagestānas islāmistu kaujinieks (dzimis 1972. gadā)
23. aprīlis — Muhameds Omārs (ملا محمد عمر مجاهد), Afganistānas islāma garīdznieks, Taleban kustības izveidotājs un vadītājs (dzimis 1950.—1962. gadā)
24. aprīlis — Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski), poļu politiķis (dzimis 1922. gadā)
30. aprīlis:
- Bens Kings (Ben E. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1938. gadā)
- Hjons Jončhols (현영철), Ziemeļkorejas virsnieks, valsts un partijas darbinieks (dzimis 1949. gadā)

Maijs

2. maijs — Maija Pļisecka (Майя Плисецкая), padomju baletdejotāja (dzimusi 1925. gadā)
9. maijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), turku virsnieks un politiķis, Turcijas prezidents (dzimis 1917. gadā)
12. maijs — Abdelrahmans Mustafa el Kādūlī (عبد الرحمن مصطفى القادولي) jeb Abū Ala el Afrī (أبو علاء العفري), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimis 1957. vai 1959. gadā)
14. maijs — B. B. Kings (B. B. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1925. gadā)
23. maijs — Džons Nešs (John Nash), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
29. maijs — Dorisa Hārta (Doris Hart), amerikāņu tenisiste (dzimusi 1925. gadā)

Jūnijs

5. jūnijs — Tariks Azizs (طارق عزيز), Irākas politiķis (dzimis 1936. gadā)
7. jūnijs — Kristofers Lī (Sir Christopher Lee), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā)
14. jūnijs — Zitu (Zito), Brazīlijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
15. jūnijs — Žanna Friske (Жанна Фриске), krievu mūziķe un aktrise (dzimusi 1974. gadā)
17. jūnijs:
- Rons Klārks (Ron Clarke), Austrālijas vieglatlēts, rakstnieks un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- Džirelīna Tallija (Jeralean Talley), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1899. gadā)
29. jūnijs:
- Jevgeņijs Primakovs (Евгений Примаков), krievu politiķis (dzimis 1929. gadā)
- Jozefs Masopusts (Josef Masopust), čehu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)

Jūlijs

1. jūlijs — Nikolass Vintons (Sir Nicholas Winton), britu filantrops, ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā (dzimis 1909. gadā)
5. jūlijs — Joičiro Nambu (南部陽一郎), Japānas un ASV fiziķis un pasniedzējs (dzimis 1921. gadā)
9. jūlijs — Saūds el Feisals (سعود بن فيصل بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas diplomāts un politiķis, karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1940. gadā)
10. jūlijs — Omārs Šarifs (عمر الشريـف), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932. gadā)
17. jūlijs — Žils Bjanki (Jules Bianchi), franču autosportists, F1 pilots (dzimis 1989. gadā)
27. jūlijs — Abduls Kalāms (A. P. J. Abdul Kalam), Indijas prezidents, raķešu zinātnieks (dzimis 1931. gadā)
30. jūlijs — Linna Andersone (Lynn Anderson), amerikāņu mūziķe (dzimusi 1947. gadā)

Augusts

7. augusts — Manuels Kontrerass (Manuel Contreras), Čīles slepenpolicijas vadītājs Pinočeta diktatūras laikā (dzimis 1929. gadā)
18. augusts:
- Abū Muslims el Turkmānī (أبو مسلم التركماني), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimšanas gads nav zināms)
- Hāleds el Asaads (خالد الأسعد), Sīrijas arheologs (dzimis 1934. gadā)
24. augusts — Džastins Vilsons (Justin Wilson), Lielbritānijas autosportists (dzimis 1978. gadā)
30. augusts:
- Vess Kreivens (Wes Craven), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
- Olivers Sakss (Oliver Sacks), angļu—amerikāņu neirologs un rakstnieks (dzimis 1933. gadā)

Septembris

13. septembris — Mozess Malons (Moses Malone), amerikāņu basketbolists (dzimis 1955. gadā)
19. septembris — Džekija Kolinsa (Jackie Collins), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1937. gadā)
28. septembris — Ignasio Soko (Ignacio Zoco), Spānijas futbolists (dzimis 1939. gadā)

Oktobris

5. oktobris — Hennings Mankels (Henning Mankell), zviedru rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
6. oktobris — Ārpāds Gencs (Göncz Árpád), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā)
24. oktobris — Morīna O'Hāra (Maureen O'Hara), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1920. gadā)
25. oktobris — Flips Sonderss (Flip Saunders), amerikāņu basketbola treneris (dzimis 1955. gadā)

Novembris

3. novembris — Ahmeds Helebī (أحمد الجلبي), Irākas politiķis (dzimis 1944. gadā)
5. novembris — Mihails Ļesins (Михаил Лесин), krievu mediju un valsts darbinieks, politiķis (dzimis 1958. gadā)
7. novembris — Ichaks Navons (יצחק נבון; Yitzhak Navon), Izraēlas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1921. gadā)
10. novembris:
- Helmūts Šmits (Helmut Schmidt), vācu politiķis, Vācijas kanclers (dzimis 1918. gadā)
- Klauss Frīdrihs Rots (Klaus Friedrich Roth), Vācijā dzimis britu matemātiķis (dzimis 1925. gadā)
18. novembris — Abdelhamīds Abaūds (‏عبد الحميد عبود), Beļģijā dzimis islāmistu terorists, uzskatīts par 13. novembra terora aktu Parīzē galveno organizētāju (dzimis 1987. gadā)
21. novembris — Kims Jonsams (김영삼, Kim Young-sam), Dienvidkorejas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1927. gadā)
30. novembris — Eldars Rjazanovs (Эльдар Рязанов), krievu kinorežisors (dzimis 1927. gadā)

Decembris

3. decembris — Skots Veilands (Scott Weiland), amerikāņu mūziķis (dzimis 1967. gadā)
4. decembris — Sjui Mins (徐明), ķīniešu uzņēmējs, miljardieris, ieslodzīts par korupciju (dzimis 1971. gadā)
10. decembris — Dolfs Šejess (Dolph Schayes), amerikāņu basketbolists un treneris (dzimis 1928. gadā)
28. decembris:
- Džons Bredburijs (John Bradbury), angļu mūziķis (dzimis 1953. gadā)
- Lemijs, angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1945. gadā)

Nobela prēmijas

Ekonomikā — Anguss Dītons
Fizikā — Takaaki Kadzita un Arturs Makdonalds
Fizioloģijā vai medicīnā — Viljams Kempbels, Satoši Omura un Tu Joujou
Ķīmijā — Tomass Lindāls, Pols Modrihs un Azizs Sandžars
Literatūrā — Svetlana Aļeksijeviča
Miera veicināšanā — Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets

Atsauces

↑ Starptautiskais Augsnes gads 2015.g.
↑ Starptautiskais gaismas un gaismas tehnoloģijas gads 2015.g.
↑ Starptautiskais pākšaugu gads 2015./2016.g.
↑ «Latvija no Itālijas pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
↑ «Lietuva veiksmīgi pievienojusies eirozonai». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
↑ «Putin Confirms Armenia’s Entry to Eurasian Union». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
↑ «Putin signs Armenia’s Eurasian Union deal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
↑ C 2015 года паспорта заменят пластиковыми картами
↑ «Jaungada sagaidīšanas laikā Šanhajā iet bojā 36 cilvēki; vismaz 40 ievainoti». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.
↑ Alexander Smith. «Boko Haram Torches Nigerian Town of Baga; 2,000 Missing: Senator». NBC News. National Broadcasting Company, 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris.
↑ «Boko Haram kills dozens in fresh raids in Nigerian town». Thomson Reuters. Reuters. 2015. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
↑ «Parīzē noticis uzbrukums satīras žurnāla 'Charlie Hebdo' redakcijai; 11 nogalinātie». Delfi.lv. 2015. gada 7. janvārī. Skatīts: 2015. gada 7. janvārī.
↑ «'Francogeddon' as Swiss franc ends euro cap». BBC News. 2015. gada 16. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.
↑ «'Francogeddon': New Zealand foreign exchange broker shuts after Swiss national bank scraps currency cap». Australian Broadcasting Corporation. 2015. gada 17. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.
↑ «Volkswagen under investigation over illegal software that masks emissions». The Guardian. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.
↑ «EPA: Volkswagen used 'defeat device' to illegally skirt air-pollution controls». The Washington Post. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.
↑ Ķīna beidz «viena bērna politiku»
↑ http://www.maxim.com/maxim-man/article/turkey-russia-warplane-ISIS-2015-11

Kalendārs

Janvāris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30	31

Februāris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28

Marts

P	O	T	C	P	S	Sv
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31

Aprīlis

P	O	T	C	P	S	Sv
.
		1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30

Maijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30	31

Jūnijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30

Jūlijs

P	O	T	C	P	S	Sv
.
		1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30	31

Augusts

P	O	T	C	P	S	Sv
					1	2
3	4	5	6	7	8	9
10	11	12	13	14	15	16
17	18	19	20	21	22	23
24	25	26	27	28	29	30
31

Septembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30

Oktobris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
			1	2	3	4
5	6	7	8	9	10	11
12	13	14	15	16	17	18
19	20	21	22	23	24	25
26	27	28	29	30	31

Novembris

P	O	T	C	P	S	Sv
						1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30

Decembris

P	O	T	C	P	S	Sv
.
	1	2	3	4	5	6
7	8	9	10	11	12	13
14	15	16	17	18	19	20
21	22	23	24	25	26	27
28	29	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2015. gads

[1] Starptautiskais Augsnes gads 2015.g.

[2] Starptautiskais gaismas un gaismas tehnoloģijas gads 2015.g.

[3] Starptautiskais pākšaugu gads 2015./2016.g.

[4] «Latvija no Itālijas pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.

[5] «Lietuva veiksmīgi pievienojusies eirozonai». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.

[6] «Putin Confirms Armenia’s Entry to Eurasian Union». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.

[7] «Putin signs Armenia’s Eurasian Union deal». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. decembrī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.

[8] C 2015 года паспорта заменят пластиковыми картами

[9] «Jaungada sagaidīšanas laikā Šanhajā iet bojā 36 cilvēki; vismaz 40 ievainoti». Delfi.lv. 2015. gada 1. janvārī. Skatīts: 2015. gada 1. janvārī.

[NBC_News-10] Alexander Smith. «Boko Haram Torches Nigerian Town of Baga; 2,000 Missing: Senator». NBC News. National Broadcasting Company, 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris.

[Reuters_1-11] «Boko Haram kills dozens in fresh raids in Nigerian town». Thomson Reuters. Reuters. 2015. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 8. janvāris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.

[12] «Parīzē noticis uzbrukums satīras žurnāla 'Charlie Hebdo' redakcijai; 11 nogalinātie». Delfi.lv. 2015. gada 7. janvārī. Skatīts: 2015. gada 7. janvārī.

[13] «'Francogeddon' as Swiss franc ends euro cap». BBC News. 2015. gada 16. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.

[14] «'Francogeddon': New Zealand foreign exchange broker shuts after Swiss national bank scraps currency cap». Australian Broadcasting Corporation. 2015. gada 17. janvāris. Skatīts: 2015. gada 19. janvāris.

[15] «Volkswagen under investigation over illegal software that masks emissions». The Guardian. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.

[16] «EPA: Volkswagen used 'defeat device' to illegally skirt air-pollution controls». The Washington Post. 2015. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 30. septembris.

[17] Ķīna beidz «viena bērna politiku»

[18] ttp://www.maxim.com/maxim-man/article/turkey-russia-warplane-ISIS-2015-11

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2000 – 2009 2010 – 2019 2020 – 2029
Gadi:	2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018